*

Naivākais ko vari pateikt

Šovakar

Tā neesot mirstamā kaite

Tu pūsti, mans draugs

Ēde iemetas saknē

Acis tev vaļā vai ciet

Paliec vien apbiris smiltīs

Tā neesot mirstamā kaite

Tev sadauzīts skatiens

Man šķiet

Vēl vakar tu teici

Ka saule mūs laidusi velnam

Tā neesot mirstamā kaite

Zini, sastindzis naivums tev lūpās

Man šķita ka solījies klusēt

Atkal vārdus laid salnās

Nē

Tā neesot mirstamā kaite

Nemaz

Attikšķi atpakaļ

pie manis

Un pakaļ tev velkas ēnas

Kā daudzkājāins es

tavi rēgi

mani mīļie

atpūties

atveldzē sāpošos kaulus

tu esi vecs vēl neizstaipījies

Tu pūsti, mans draugs

Pats to neapjauzdams

Vējš atraus mums elpu no krūtīm

Tā neesot mirstamā kaite