Et quid de me luna?

''Drupu nav. Tie ir tikai atmiņu asni, kas augs, ziedēs un dzīvos mūsu sirds līdzenumos un cels karogus torņos, kamēr vien dzīvs būs vējš un Tu. Drupu nav. Ir tikai atmiņu sēklas''

/I.Ziedonis; Retour/

Dienas man iet uz atpakaļu vien uz atpakaļu vien. 

Mulsinoši.

Viss ko es daru noved pie nulles rezultāta, tāpēc var droši teikt, ka darīt kaut ko ir bezjēdzīgi, bezjēdzīgi un atkal jau, bezjēdzīgi.

Un tomēr es turpinu ķēpāties, jo kaut kam kādreiz būs jānotiek.

Es nezinu, uz ko es īsti gaidu. Šķiet, manai neapmierinātībai ar notiekošo ir arī robeža, tikai es nespēju to uziet. Brīžiem šķiet, ka kļūst vieglāk, bet tad atkal manis paša dzīve mani aprij.

fortuna voluit me.