Par visu var pateikties vējam
Par to, kurš čukst un kurš paslēpies
Par visu var pavaicāt vējam
Es zvanus kā pelnus pār jūru kaisu
Un atkal es vējam atsaucos
Zem kājām vien smilts un gliemežvāki
Par visu var vējam pateikties
Saule noēd skursteņus rītausmā
Un noēd tā vārdus no mēles
Vējš aizpūtis prom manas stabules
Šai rītā man nozadzis balsi
Mēness aizlaidies līdz ar klusēšanu
Un atgriezis dzīvību mūros
Es paslēpjos vējam aiz muguras
Basām kājām un galvā man rasa
Izbal debesis rītausmas dvašā
Zāli noglāsta viļņu sāļš vējš
Es palieku tam aiz muguras
Un galvā man rasa
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru