neesmu pārliecināta, ar kādām emocijām sagaidu šo mācību gadu. Galu galā, līdz ar otro septembri dzīvība neapstājas, kultūra turpina dzīvot un tāpat arī manis notriektais laiks. Varu vien mierināt sevi ar to, ka beidzot dodos tur savas izvēles dēļ, un dodos konkrēta mērķa vadīta.
Septembris, tomēr, šķiet, paskries nepatīkami ātri. Uzreiz pēc dzejas dienām Rīgā ieradīsies Dalailama, ko grēks būtu palaist garām, mēneša beigās zinātnieku nakts ar vienu trešdaļu manis piedalīšanos, atvasara un jauni ļaudis, jauna pieredze, jaunas..lietas. Galvenokārt jaunas lietas. Vēlu sev spēju pamosties no rītiem, tas, šķiet, ir svarīgākais.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru